Nenovērtēt to, kas notiek tagadnē.... .jpg) Šī sajūta skar pilnīgi visus mūs. Mēs pastāvīgi tiecamies pēc kaut kā nākotnē, pēc tā, kas mums nav vēl šobrīd. Vai ļaunāk – mēs gaužamies par to, kā mums nav, bet nenovērtējam, kas mums ir. Vai tiešām, piemēram, divas rokas un divas kājas ir tik nenozīmīgi, lai mēs raudātu, ka mums nav jauna spīdīga mašīna? Ja Tev būtu par vienu kāju vai roku mazāk, kā tad Tu justos? Protams, nav jāieslīgst tagad bezgalīgā pateicībā par katru matu, kas ir uz galvas, bet ik pa laikam der apsēsties un padomāt pie sevis. Par ko Tu esi pateicīga? ... |
Komentāri (0)